Drosme

Šobrīd pētu drosmi. Lai tas notiktu, eju iekšā bīstamā teritorijā, to raksturo divi atslēgas vārdi – “neveiklība” un “ievainojamība”. Lielākoties esmu centusies no šīm teritorijām izvairīties, protams, atrodot spēcīgus un sev ticamus argumentus, kāpēc. Bet visi  šie argumenti ir meli, protams.

Līdz šim biju slinki turējusies pie uzskata, ka “drosme” ir aktīva parādība, ka tā paģēr rīcību un izlēmību. Šobrīd izskatās, ka tā nebūt nav vienmēr. Izskatās, ka ir situācijas, kurās pasivitāte ir daudz izaicinošāka un grūtāka.

Ir grūti nedarīt “neko”. Neko redzamu. Neko risinošu. Neko aktīvu.

Ir grūti palikt iekšēji aktīvā, vērojošā, dzirdošā, pamanošā stāvoklī, netveroties pie rīcības algoritmiem, kas ļauj izspēlēt pazīstamu, taču prāta konstrukcijās iekšā vedošu spēli. Ir grūti pretoties kārdinājumam izspēlēt kaut kādu stāstu.

Ir grūti atmest vēlmi kontrolēt. Savu rīcību. Savas emocijas. Savu dzīvi.

Ir grūti būt dokumentālai.

Ir grūti neizmainīt atmiņas, it īpaši fiziskās, lai pielāgotu tās stāstam.

Ha, taču brīnumainā kārtā šobrīd ir viegli par to rakstīt. Brīnišķīgs joks. Paldies.

 

 

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s