Rakstīšanas palēnināšanas retrīts

Sociāli akceptēta iespēja (vismaz) dažas dienas pabūt klusumā, neatbildot ne uz telefona zvaniem, ne īsziņām, ne epastiem; nesarunāšanās – tas bija tieši tas, pēc kā es ilgojos. Un tam visam vēl pieplusojiet nekādas rūpes ne par vienu – kāds cits uztaisa ēst (un ļoti labi), pamodina, saplāno dienu, iedod brīvu laiku, lai es varētu nopeldēties, pastaigāties, pasauļoties, pavērot kokus un mārītes. Vienīgais, kas jādara – jāraksta, jāraksta un jāraksta. Un jāpiedalās performances radīšanā un rādīšanā.

Ideāli.

Tā es pavadīju laiku no 14. jūlija vēla vakara līdz pat 17. jūlija vēlam vakaram. Nakšņojām Dubultu mākslas stacijā, pa dienu dzīvojāmies Dubultos (piekrastē, pieupē, piemājā, pamežā), ēdām bijušajā Undīnes mājā. Ļoti labi ēdām, ļoti labi, patiešām.

Lielākoties uzdevumi bija saistīti ar kaut kā vērošanu (tas tika definēts) un automātisko  vai automātisko palēnināto rakstīšanu. Un vēl mēs taisījām visādus sarakstus, piemēram, par to, kas kustās – tieši rakstīšanas laikā kustās.

Pierakstu kladi pagaidām atstāju lietošanai mākslas vajadzībām (jo mūsu visu liecības par notikumu veido kopīgu nospiedumu, kas jau ir jauns artefakts).

Vienu tekstu nofotografēju un ar to gribu padalīties. Tas nav dzejolis. Tā ir teikumu kompilācija no dažādiem automātiskās rakstīšanas brīžiem. Šis teksts jau ir piedalījies performancē kategorijā “gabali” – viņam pašam ir sava dzīve. Vairāki no šiem teikumiem man ir kļuvuši ļoti mīļi.

 

KOMPILĀCIJA

noslēpties disciplīnā

disciplinēta jūra ir dīķis

no kurienes tie vārdi atnāk

tādā dūksnājā viņi ir šobrīd, tie vārdi

bezrūpība arī labi izžāvē

guļu un slinki diagnosticēju

ko man darīt?

neplānot neko

saskarsmē identificēt un izķert gļukus

viņi palīdz tos gļukus identificēt

par to nav grūti just pateicību

vārdi ir tik blīva substance

nevarētu teikt, ka es neprastu sarunāties

varbūt tieši tur ir tā lieta

klusējot vieglāk būt autentiskai

kāpēc klusumā bija drošāka sajūta?

tie vārdi ir slapji un smagi,

tāpēc es tos nevaru pacelt

mans mēmums un mans troksnis ir

vienas monētas divas puses

neviens nedrīkst man pietuvoties

troksnis ir pa vidu

lai tur izietu cauri, ir jābūt

sapierim vai Jēzum

gribas uzkāpt kokā un tur sēdēt

virziens ir pareizs

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s