Draudzeņu būšanas

“Tev par to ir kādreiz jāuzraksta,” viņa teica, kad padalījos, “Tā ir tabu tēma, neviens par to nerunā. Ja runā, tad tikai kā par “nodevību”.”

Es viņai piekrītu. Par attiecību izjukšanu ar draudzeni (NB! neseksuālas attiecības) es arī nekur sociālajos medijos (un medijos vispār) neatceros lasījusi. Bet dinamika taču īpaši neatšķiras no attiecību izjukšanas ar vīrieti. Kaut kādā ziņā. Prieka, tuvības, vilšanās un sāpju ziņā. Taču nav “role models”, vai – kā par to runāt, kā par to sērot, kā “tikt tam pāri”. 

Sākumā bija aizkustinājums un prieks (hei, izskatās, es viņai patīku! hei, viņai ir lieliska muzikālā gaume! hei, viņa tik labi gatavo ēst! un to viņa tik labi pateica! un šis padoms ir tik labs! un viņa grib ar mani iet kopā tur un tur, un tur!).

Pēc kāda laika – tiesa, vairākiem gadiem – izrādījās, ka kāds mazs kambarītis smadzenēs bija pasācis krāt kompromatus. Tu it kā to nedari speciāli. Tu pat tā kā kaunies no tā. Tu nevienam par to nestāsti. Bet kādā tukšā, klusā istabā sāk augt kompromatu kaudze. Viena indīga frāze. Viena netaisnīga rīcība. Vēl viena indīga frāze. Un vēl viena netaisnīga rīcība. Un tā kaudze aug un aug.

Un tad vienā jaukā brīdī kritiskā masa ir sasniegta un vadzis lūzt, un tu vairs negribi viņu redzēt. Varbūt “izrunāties”? Bet par ko? Vai par to, ka “pirms 3 gadiem tu pateici to” un tas “bija aizskaroši”, un tad “tu izdarīji to” – un tas “bija netaisnīgi!”

Skaidrs, ka loģisks būtu jautājums – ko tad to visu tu krāji, nevis uzreiz teici skaidri un atklāti?

Nezinu. Varbūt tāpēc, ka tajā brīdī tas šķita vien sīkums. Vai arī satricinājums bija tik spēcīgs, ka nebija vārdu, kā to nokomunicēt. Vai arī – es pat mēģināju nokomunicēt, bet man neizdevās, mani nesaprata.

Man jau nebija ne jausmas, ka es krāju.

Man jau nebija ne jausmas, ka krāvums galu galā būs tik liels un sāpīgs, ka salauzīs visu uzticēšanos. Vienā brīdī.

Tā tas vienkārši ir, es nelepojos ar to, es nežēlojos, es tikai gribu iedokumentēt. Jo es zinu, ka neesmu viena – attiecības starp draudzenēm ir trausla tēma. Tas vienā brīdī notika gluži fiziski – es vairs nespēju ar viņu pat parunāt, man palika slikti. Mūsu attiecības bija beigušās, vismaz man. Tas bija sāpīgs process, es vēl joprojām sēroju. Viņa man daudz nozīmēja. Reiz.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s