šodien es gribu būt maiga un trausla
valkāt mežģīņu kleitas mežģīņu zeķes un garus mežģīņu cimdus
augstpapēžu kurpes uz galvu reibinošiem papēžiem
uzkrāsot savas skropstas, lai man atkal jautā: “vai tās ir mākslīgas?”, jo tās ir tik garas
garus matus līdz jostas vietai vai varbūt vēl garākus
maigu ādu kā zīdam, čūskai un ledum
gurdu skatienu
gribu pilnīgi visu, ko mūsdienās sievietei gribēt nav trendīgi
un — un tas ir pats galvenais — gribu drosmi tikt galā ar pasaules atbildi
gribu drosmi nespēlēt līdzi
ne uzbrukumiem, ne glaimiem
gribu
