Es esmu priviliģēta, jo
— esmu baltā,
— esmu piedzimusi 20. gadsimta otrajā pusē un šobrīd dzīvoju 21. gadsimtā (higiēna, medicīna, utml.)
— esmu piedzimusi Eiropā
— esmu piedzimusi divu vecāku ģimenē, mani vecāki nav šķīrušies joprojām
— maniem vecākiem nav kaitīgu ieradumu (alkohols, narkotikas, nikotīns utml)
— mani vecāki nekad man nav lieguši finansiālu vai cita veida atbalstu (izņemot emocionālo), kad vien es esmu to lūgusi (pārvarot savu lepnumu)
— uzaugu dzīvoklī, kurā bija daudz grāmatu
— bērnībā daudz laika pavadīju dārzā, protu dažādus darbus
— manā sētā bija lieliski draugi ar ko rotaļāties
— skolā varēju padziļināti apgūt mūziku, kas mani ļoti interesēja
— man ir laba vielmaiņa un proporcionāls augums
— man ir bijušas divas grūtniecības un abas veiksmīgas — meitas piedzima laikā un veselas
— man ir viens brālis, ko augstu vērtēju un kuram ļoti uzticos
— dzīvoju laikā un telpā, kurā varu nopelnīt gan sev, gan ģimenei, strādājot “godīgu darbu”, resp., “pārdodot savu intelektu un prasmes”
Es neesmu priviliģēta, jo
— jau kopš 11 gadu vecuma man ir nopietna tuvredzība (mīnus 7)
— man ļoti strauji sabojājās zobi jau pusaudža gados
— lielāko daļu sava mūža esmu pavadījusi, esot trauksmē un izliekoties, ka tā nav, tā attīstot neveselīgus paternus
— lielāko daļa sava pieaugušā cilvēka mūža esmu viena audzinājusi divus bērnus, paralēli strādājot vairākos darbos un vairākas reizes nopietni izdegot
— vairāki man tuvi cilvēki ir izdarījuši pašnāvību vai tikuši nogalināti
— esmu piedzīvojusi fizisku, seksuālu un emocionālu vardarbību un nezinu, kad “tikšu ar to galā”
