Mani 2019. gada spilgtākie notikumi

Mani 2019. gada spilgtākie notikumi. Ar atrunu, ka te var skatīt tikai tos, ar ko vēlos dalīties publiski. Šodien gāju pa ielu, apcerēju dzīvi kā tādu, arī to, ka pēdējos gados esmu bijusi salīdzinoši pasīva un introverta. Taču tad atcerējos vairākus spilgtus notikumus, kuros tomēr pamanījos iesaistīties. Lai iedvesmotu pati sevi (un varbūt vēl kādam varētu būt interesanti), te nu tie ir – apmēram hronoloģiskā secībā.

1. Izrāde “Duets” Buratīno teātrī

Izrāde tapa nudien ilgi – ja mani atmiņa neviļ, pusotru gadu; lomas bija tikai trīs (divas sievietes un viens vīrietis), taču mēģinājumu procesā es piedzīvoju trīskārtēju vīriešu lomas tēlotāju nomaiņu un hmmm piecu? četru? otras sievietes lomas spēlētāju nomaiņu. Ļoti daudz teksta (tas bija patiešām grūti), sarežģīts un personiskus pārdzīvojumus uzjondošs tēls (es biju Eleonora Dūze). Kad sākām mēģinājumus, man nesen kā bija beigušās ļoti toksiskas attiecības, un es piedzīvoju ļoti spēcīgu posttraumatisko sindromu – man bija biežas panikas lēkmes, tāpēc viens mans aspekts vēlējās sēdēt zem segas, trīcēt un nekad nekur neiet. Taču cits aspekts teica – nē, ej, pārvari sevi, kāp uz skatuves, runā, esi redzama, tas tev palīdzēs. Labi, ka tā.

Personisks paldies režisorei Guntai Tomsonei par uzticēšanos un aktieriem Ievai Preisai un Nikam Žugam par sadarbību.

2. Studentu mācību īsfilma par čeku un skarbajiem padomju laikiem 

Janvārī ar mani sazinājās kāda studente un piedāvāja filmēties. Viņa izstāstīja filmas ideju, man patika. Tā nu mēs divās dienās uzfilmējām stāstu par kādu sievieti, kas saņem vēsti no čekas. Pilnīgi neplānoti, taču ļoti talantīgi filmā iesaistījās arī kāds kaķis (attēlā), tāpēc tika integrēts scenārijā. Pateicoties autorēm, pirmo reizi mūžā nonācu arī slavenajā Stūra mājā — mēs tur filmējām vairākas epizodes.

Šajā attēlā var redzēt, kā es kāpju pa Stūra mājas restēm, tas man ļoti patika. Man ir arī filmas video, taču to es nelikšu, jo filmas sākuma daļā izskatos šausmīgi neglīta, neesmu vēl tik vieda, lai to tā mierīgi pārciestu.

Personisks paldies filmas režisorei Ramonai Zariņai par uzticēšanos.

3. Performances “Feju dejas” restaurācija un izrāde 2. Starptautiskajā Performances festivālā “Starptelpa”

Pirms 10 gadiem mēs, toreiz “I-dejas mājas radošā grupa”, radījām kustību / video / tekstu performanci, ko rādījām “Staro Rīga” laikā. Pērnajā gadā man bija ļoti spēcīga vēlme satikties un performanci restaurēt. Mēs tikāmies visu pavasari, runājām, eksperimentējām; gala rezultāts aizkustināja mūs pašas. Vairāk par izrādes konceptu var izlasīt šeit.

Performance man bija liels izaicinājums ne tikai tāpēc, ka mēs faktiski būvējām to no jauna, mēģinājumu laikā reflektējot par ļoti privātām tēmām (kas vismaz man bija ļoti grūti), bet arī tāpēc, ka paralēli radošajam procesam biju iesaistīta arī festivāla organizatoru komandā kā komunikācijas speciāliste. Kā mums, festivāla rīkotājām, izdevās panākt, ka festivāls vispār notiek, un ka to sadzird un pamana, ņemot vērā ļoti, ļoti, ļoti ierobežotos finanšu resursus, man vēl joprojām ir brīnums. Noteikti gribu pieminēt, ka jau otro gadu man bija lieliska sadarbība ar LSM kultūras daļu, paldies viņiem un darbu (teksti / foto / video) autoriem par to.

Paldies arī Latvijas Performances mākslas centra komandai (Simonai Orinskai, Laurai Feldbergai un Lainei Kristbergai)  un “Feju deju” komandai (Inesei Upeniecei, Ievai Muižniecei, Ilzei Liepiņai un Elīzei Tīkmanei) par uzticēšanos un sadarbību.

4. “Zaļā brīvība” un depozīta sistēmas ieviešana

2019. gadā es iesaistījos vairākās biedrības “Zaļā brīvība” aktivitātes, kuru mērķis bija panākt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Viens no pasākumiem bija piedalīšanās globālā akcijā, kas 9. maijā notika vairāk kā 20 dažādās pasaules valstīs. Visās šajās valstī tieši plkst. 9 no rīta pēc vietējā laika vietā, kas nozīmīga vietējai sabiedrībai, ar drona palīdzību tika fiksēts aktīvistu izveidots liels uzraksts “Tīra planēta” (“Clean Planet”). Latvijā akciju organizēja biedrība “Zaļā brīvība” (un koordinēju es), un tā notika pludmalē netālu no Ragaciema. Akcija sākās Jaunzēlandē, pēc tam turpinājās Austrālijā, Ķīnā, Honkongā, Indonēzijā, Filipīnās, Indijā, Irānā, Rumānijā, Latvijā, Čehijā, Itālijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Velsā, Argentīnā, Bostonā, Kanādā, Kalifornijā un noslēdzās Kostarikā.  Akcijas mērķis – panākt, lai depozīta sistēma tiktu ieviesta globālā mērogā.

Attēlā redzamo uzrakstu mēs uzzīmējām smiltīs, vienu no burtiem veidojot paši, saguļoties rindiņā.

Protams, tas nebija vienīgais pro-depozīta pasākums – bija arī publikācijas, seminārs, kampaņa biedrības sociālajos medijos, etc. Man ir liels prieks, ka mums izdevās. Protams, ne jau tikai biedrība “Zaļā brīvība” domāja, ka depozīts mums ir nepieciešams – tā domāja arī vairākas citas interešu grupas, bija sabiedrības un ES normatīvo aktu spiediens.

Personisks paldies Jānim Brizgam par uzticēšanos.

5. Biedrība “Free Riga” un Tallinas ielas kvartāls

Apmēram pusgadu man bija iespēja sadarboties ar biedrību “Free Riga”, palīdzot organizēt Laikmetīgās mākslas ceturtdienas (komunikācija – mediji, sociālie mediji), Urban Poetry’19 (komunikācija, iesaistījos arī menedžmentā) un Stree Art mēnesis (gan komunikācija, gan projekta vadība).

Man vienmēr ir paticis būt klāt kaut kam, kas vēl tikai top, tāpat arī izjūtu dziļu romantisku saikni ar grandžīgām vietām. Īpaši novērtēju iespēju padzīvoties pa jumtiem.

Pirmo reizi runāju krieviski televīzijā (daudz adrenalīna, jo ikdienā mēdzu patērēt saturu ne tikai latviski un angliski, bet arī krieviski – teksti, filmas; taču maz un reti sarunājos ar kādu, neesmu tādā vidē); starp citu, tā kā reiz bija diena, kad raidījums “Mazā piektdiena” pirmo reiz devās ēterā.

Personisks paldies Zanei Ruģēnai, Kasparam Lielgalvim un Džesikai Lubānei par uzticēšanos.

6. Diskusijas vadīšana festivālā “Lampa” – un tiešraide pie reizes

Pirmo reizi mūžā vadīju diskusiju festivālā “Lampa”. Tā kā jau apmēram sešus gadus radio Naba kopā ar kolēģiem veidoju raidījumu Nezāle, diskusijas nosaukums bija atbilstošs – “Vai zaļais huligānisms strādā?”

Biju ļoti uztraukusies – vislielākais izaicinājums man bija spēja palikt savā autentiskumā, spēt čekot realitāti (sarunas nolūku, gaitu un dinamiku). Esmu ļoti pateicīga saviem sarunas biedriem, viņi bija lieliski – Elgars Felcis (Permakultūras kustības virzītājs un dabas draugs), Lolita Tomsone (koku aizstāve), Māris Jonovs (urbānās vides aktīvists) un Sandris Ādminis (dzīvnieku aizstāvis).

Personisks paldies Madaram Štramdierim par uzticēšanos. Un visiem diskusijas dalībniekiem.

7. Festivāls “Laba daba” – intervijas, FB un joga

Tā bija otrā reize manā mūžā, kad festivālā “Laba daba” piedalījos kā intervētāja tiešraidē, taču pirmā, kad palīdzēju komunicēt festivāla jaunumus Nabas FB lapā un vadīju jogas nodarbību. Tikai pāris dienas pirms festivāla doma, ka festivālā vajag arī jogu un ka es to varētu darīt, ienāca prātā manai kolēģei Anetei Enikovai, es piekritu, lai arī īsti neticēju, ka festivāla pēdējā rītā kāds vispār būs spējīgs tik agri piecelties, kur nu vēl gribēs pavingrot. Taču organizatori labi pastrādāja, informācija par to, kurā dienā, kurā vietā un tieši cikos notiks jogas nodarbība, tika veiksmīgi nokomunicēta festivāla sociālajos tīklos, tā nu, par spīti tam, ka iepriekšējā naktī bija lieliski koncerti un laiks izskatījās aizdomīgi potenciāli lietains, mēs bijām padsmit cilvēki, visi ļoti motivēti. Kā beidzām, tā arī sāka līt.

Personisks paldies Madaram Štramdierim, Uldim Gedram, Ievai Nagliņai un Anetei Enikovai par uzticēšanos un sadarbību.

8. Sadarbība ar žurnālu “I’mperfekt”

2019. gadā man bija iespēja divreiz sadarboties ar žurnālu “I’mperfekt”, abas reizes rakstot par sev svarīgām tēmām. Abas reizes šo uzdevumu uztvēru ļoti nopietni, jo rakstīt tā, lai tas (vismaz potenciāli) lasītājam būtu interesanti un viegli uztverami, taču tajā pašā laikā paust sev būtiskas domas, ir diezgan sarežgīts uzdevums.

Personisks paldies Laurai Lauziniecei par uzticēšanos.

9. Nezāle

Jau kopš 2012. gada mans dzīvesveids ir frīlansera dzīvesveids, tas nozīmē, ka projekti, kuros iesaistos, ir nosacīti īslaicīgi (sākot no viena mēneša līdz diviem gadiem), un man tas ļoti patīk. Taču ir viens izņēmums – tā ir Nezāle. Veidoju to jau kopš 2013. gada, kopš tā laika esmu sadarbojusies ar dažādiem cilvēkiem; šī brīža komandā kopā esam apmēram gadu – kopš 2018. gada rudens. Izmantošu izdevību pateikt paldies kolēģiem Didzim Taurītim un Grietai Savickai – man prieks, ka jūs esat, patiešām (attēlā otrā dāma no kreisās ir viešņa – Elīna Pekšēna no Pasaules dabas fonda, pārējie ir raidījuma veidotāji).

10. Sadarbība ar LAPAS

2019. gadā man bija iespēja iesaistīties vairākos LAPAS projektos; pateicoties tam es šobrīd mazliet vairāk kā pirms tam zinu par tādām tēmām kā humanitārā palīdzība un migrācija. Paplašināt redzesloku vienmēr ir vērtīgi, tas iedod jaunu perspektīvu.

Personisks paldies Inesei Vaivarei un Sandrai Rubenei par uzticēšanos.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s