Kategoriju arhīvs: Dienasgrāmata

nekārtība 140613

no rīta es pamodos septiņos (vai astoņos? vairs neatceros), jo man bija jāceļ lielais bērns – zobārsts. divdesmit minūtes pāri septiņiem (vai astoņiem) es pamodos vēlreiz, aizgāju uz meitas istabu un sapratu, ka viņa vēl guļ. nošņācos “zobārsts” un atgriezos gultā. neaizmigu.

līdz apmēram desmitiem es gulēju un domāju domas, kas man nepatika nemaz. celties es negribēju, taču arī miegs man vairs nenāca. un tad es domāju tās domas, kas man nepatika, paralēli vēl domāju domu, ka “ir muļķīgi domāt šāda veida domas”, paralēli vēl “ir muļķīgi uztraukties par to, ko es domāju un par to, ka šīs domas pēc būtības, konceptuāli, stratēģiski un visādi citādi ir bezcerīgi stulbas”, un mēģināju aizmigt, lai tiktu vaļā no pilnīgi nejēdzīgā, taču diemžēl līdz sīkumiem apzinātā trokšņa savā galvā. Turpināt lasīšanu nekārtība 140613

Advertisements

Mans privātais “TOP 10” 2011. gadā

Lai pateiktos par to, kas man tika dots 2011. gadā. Visu aptvert diezin vai varēšu. Tad būtu jāraksta pārāk daudz. Tāpēc minēšu tikai 10 notikumus. Un kāpēc tie man šķiet tik būtiski. Secība ir tāda, kādā man šie notikumi nāk prātā.

1. Notikums 31. oktobrī. Tik ļoti privāts, ka sīkāk aprakstīt negribu. Iemesls, kāpēc to minu kā pirmo –  nākotni ir iespējams mainīt tagadnes punktā. Tagadne ir tieši tāda, kāda tā ir, pateicoties pagātnei. Arī pagātni var izmainīt tagadnē. Taču reizēm cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, lai to izdarītu. Ir brīnišķīgi, ja šāda palīdzība tiek sniegta. Paldies par to. Turpināt lasīšanu Mans privātais “TOP 10” 2011. gadā

Kāpēc nerakstīt

Nolēmu vairs neturpināt rakstīt, ko katru dienu daru. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sapratu, ka jāmaina apziņas fokuss jeb atrašanās vieta, jo tik ļoti fokusējoties (štrunts par labskanību, toties domu varu izteikt precīzi) uz ikdienas norisēm, atņemu sev spēku. Jo tas ir pārāk “plakani” un tā īsti ne par mani, ne manu dzīvi neko nepasaka.

Iespējams, tā nebūtu, ja mans atklātības līmenis būtu daudz augstāks. Ja es godīgi vienmēr atzītos, ko jūtu  – pret konkrētiem cilvēkiem (vai tie būtu vīrieši vai sievietes), pret notikumiem. Turpināt lasīšanu Kāpēc nerakstīt

Trešdiena, 13. jūlijs

Man patīk, kā zvana mans modinātājs. Esmu uzlikusi skaistu dziesmu. Skaņa pamazām no ļoti klusas kļūst arvien skaļāka. Viegli iziet no sapņa šajā pasaulē. Piecēlos pirms sešiem, ātri sataisījos un braucu uz jogas centru. Šodien neviens uz nodarbību neatnāca. Ļoti labi. Varēju pastrādāt ar sevi. Paņēmu jaudīgu kriju – viens no tās efektiem ir gremošanas veicināšana. Visās izpausmēs. Fiziskajā (ēdiens), emocionālajā (piemēram, dusmas) un mentālajā (iestrēgšana kādā no domu virpuļiem).

Pēc nodarbības “pa taisno” braucu uz darbu. Tas bija ilgi. Ceļā pavadīju vairāk kā stundu. Pa šo pašu laiku es varētu ar vilcienu no Tukuma atbraukt līdz Rīgai. Turpināt lasīšanu Trešdiena, 13. jūlijs

Otrdiena, 12. jūlijs

No rīta bija apmācies. Atvēru logu – vēss. Nopriecājos, jo bija radusies iespēja uzvilkt jauno melno kleitu. Viņai ir tik dīvains piegriezums, ka netieku gudra – vai tas ir domāts speciāli, vai arī man vienkārši ietirgots brāķis. Taču man ļoti piestāv  – lai vai kā arī būtu.

Aizgāju uz mikroautobusu, aizbraucu uz darbu, pastrādāju, gāju pusdienās uz Vairāk saules, apēdu Tagliatelle ar tomātiem,  gāju uz darbu, pastrādāju, braucu mājās ar autobusu. Turpināt lasīšanu Otrdiena, 12. jūlijs

Pirmdienas nakts. Zibens

Aiz loga sāka zibeņot. Izslēdzu gaismu, atvēru aizkarus, aizdedzināju sveces, uzliku youtube playlistē Alīnu Orlovu, apsēdos uz palodzes un sāku izbaudīt.

No mana loga var redzēt debesis, jo dzīvoju mansardā. Katrs zibens uzliesmojums padarīja debesis baltas. No sākuma kreisajā stūrī, tad tieši priekšā, tad pa labi. Pērkons sekoja īsi pēc tam. Lietus ilgi nelija.

Un tad sāka gāzt.