Rotaļājos

 

Šodien pirmo reizi mūžā paspēlējos ar Imovie. Mūzika mana, mazie videokadri – arī. Video redzams “Feju deju” mēģinājums Alsungā Ineses Ločmeles mākslinieku rezidencē un “Feju deju” uzstāšanās otrajā Performances mākslas festivālā “Starptelpa” (notika šogad jūnijā).

Par neliešiem un labiem cilvēkiem

Viena no manām mīļākajām filmām. Par to, kā viena cilvēka vainas sajūta palīdz atvērties citu cilvēku nelietībai. Pārāk augstas prasības pret sevi iedomātu ideālu vārdā ir taisnais ceļš uz elli. Ja kāds izturas pret mani nelietīgi, es to redzu kā indikatoru, ka mani ir virzījušas iedomas, ne veselais saprāts un adekvāta situācijas uztvere. Lai nelieši varētu rasties, ir nepieciešami “labi cilvēki”, kas atļauj tam notikt.

 

Skaņas

2015. gada rudenī pie manis atnāca šīs skaņas.

Kad man bija padsmit gadu, kad biju apjukusi vai skumja, bieži spēlēju klavieres. Tās man palīdzēja nonākt un būt ļoti īpašā stāvoklī – ļoti smalkā un dzidrā. Tur nav nekā no apjukuma, bailēm vai dusmām. Tur ir pilnīga tagadne un vieglums.

Ilgus gadus klavieres nespēlēju gandrīz vispār. Pēdējos pāris gadus palēnām, ļoti palēnām sāku pie tā atgriezties.

kā es pavadīju 1. decembri

Rakstot nosaukumu, es uz brīdi sasvārstījos. Uz kurieni gan lai es būtu pavadījusi to pirmo decembri? Un vēl taču ir tikai vakars. Un ne jau par pavadīšanu es gribu uzrakstīt.   Kā es notiku 1. decembrī? Jā. Turpināt lasīšanu “kā es pavadīju 1. decembri”

life is easy, simple and joyful

visādus garus teikumus es esmu lasījusi un visādas sarežģītas domas izpratusi, un visādos komplicētos labirintos maldījusies.

tajā pašā laikā nevar nepamanīt, ka tās lietas, kas mūs padara laimīgus, ir vienkāršas.

un ir ļoti labi satikt cilvēkus, kas šīs atziņas ne tikai saka, bet arī iemieso. piemēram, Neeru. satiku viņu vakar Ratniekos, kur notiek festivāls “Gara vasara” – un viņas pamattēze bija “life is easy, simple and joyful”. un kad tu skaties uz viņu “dzīvajā”, sajūti – tad ir skaidrs – tas nav nekāds “bullshit”, viņa patiešām tā dzīvo.

un tas man nozīmē tik daudz. satikt cilvēkus, kuri dzīvo saskaņā ar saviem vārdiem.

Kā mēs filmējām tīzeri neesošai filmai

Pagājušajā nedēļā man piezvanīja Zane un jautāja, vai es gribu piedalīties vienā pasākumā. Zane nemaz neslēpa, ka es neesmu “atslēgas persona” šim zvanam, jo, skaidra lieta, ne es māku filmēt, ne montēt. Taču es pazīstu Olafu, kas to visu prot. Un vispār “esmu lieliska”. Pēc telefona sarunas priekšstats par pasākumu man vēl joprojām bija visai miglains, taču bija visai skaidra sajūta, ka tas varētu būt “jautri” un “interesanti”. Kas ir gana spēcīgs arguments, kad tiek domāts, “kā labi pavadīt laiku”. Turpināt lasīšanu “Kā mēs filmējām tīzeri neesošai filmai”