Rotaļājos

 

Šodien pirmo reizi mūžā paspēlējos ar Imovie. Mūzika mana, mazie videokadri – arī. Video redzams “Feju deju” mēģinājums Alsungā Ineses Ločmeles mākslinieku rezidencē un “Feju deju” uzstāšanās otrajā Performances mākslas festivālā “Starptelpa” (notika šogad jūnijā).

Sāpju dīleris

Vai jūsu dzīvē ir tādi cilvēki, kur misija, šķiet, ir nodarīt jums sāpes? (Lūdzu, visi, kas vēlas moralizēt un banalizēt, un mācīt, un “zina, kā ir”, aizveriet šo lapu un ejiet lasīt sēnes).

Iesākumā par to pat nekas neliecina. Turpināt lasīšanu “Sāpju dīleris”

Disonanse

Jā, jā, jā, jā, jā – ja nav paradoksa, tad kaut kas “nav tīrs”. Patiesība ir paradoksāla, tā vienkārši ir,  jo mūsu skatījums ir ierobežots. Tāpēc arī tūdaļ, kā pamainām leņķi, izgaismojas cits zīmējums un tas nevienmēr jēdzīgi saliekas kopā ar iepriekšējo – jo kopainas vēl nav, tā vēl nav saskatīta.

Esmu priecīga par šo atziņu. Turpināt lasīšanu “Disonanse”

Nomierina

Ir dažādi veidi, kā uzlabot savu dzīvi. Var, piemēram, regulāri vingrot – samērīgi un saprātīgi. Var ēst tā, lai tas būtu gan veselīgi, gan garšīgi. Var mērķtiecīgi pieredzēt notikumus, kas iepriecina — doties uz koncertu, kas rezonē, uz teātri, uz filmu.

Ar to visu jau es nodarbojos labu laiku. Tā es mēģinu līdzsvarot to dziļo sāpi, kas ir manī — kas atradusi mājvietu mana fiziskā – emocionālā – mentālā ķermeņa visumā un laiku pa laikam izverd sevi. Kā vulkāns, vienmēr negaidīta un vienmēr postoša. Turpināt lasīšanu “Nomierina”

Vienkārši (sarežģīti) būt

“Vienkārši būt” patiesībā ir ļoti grūti – vismaz man. Jo, kad nevis “vienkārši esmu”, bet “kaut ko (vēlams, manā izpratnē “noderīgu”) daru, mans uzmanības fokuss ir vērsts uz darāmo. Manis it kā gluži dabiski nav, es esmu darīšanas procesa sastāvdaļa.

Bet, kad es “vienkārši esmu”, man nākas ar diezgan daudz ko konfrontēties. Piemēram, ar citu uzmanību. Tā mēdz būt dažāda – sākot no ļoti nelabvēlīgas līdz ļoti labvēlīgai. Tā vienkārši eksistē – kā “lieta par sevi”. Man ir ļoti grūti to “uztvert neitrāli’. Jo katra no šīm uzmanībām pretendē uz “manis definēšanu”. Ir ļoti grūti to vienkārši neitrāli uztvert un “palaist”. Ir ļoti viegli inficēt sevi ar kārtējo stāstu un “sākt domāt” jau esot iestrēgušai konkrētajā identitātes telpā. Turpināt lasīšanu “Vienkārši (sarežģīti) būt”

Rakstīšanas palēnināšanas retrīts

Sociāli akceptēta iespēja (vismaz) dažas dienas pabūt klusumā, neatbildot ne uz telefona zvaniem, ne īsziņām, ne epastiem; nesarunāšanās – tas bija tieši tas, pēc kā es ilgojos. Un tam visam vēl pieplusojiet nekādas rūpes ne par vienu – kāds cits uztaisa ēst (un ļoti labi), pamodina, saplāno dienu, iedod brīvu laiku, lai es varētu nopeldēties, pastaigāties, pasauļoties, pavērot kokus un mārītes. Vienīgais, kas jādara – jāraksta, jāraksta un jāraksta. Un jāpiedalās performances radīšanā un rādīšanā.

Ideāli. Turpināt lasīšanu “Rakstīšanas palēnināšanas retrīts”

es esmu

es esmu sniegs, kas tikko uzsnidzis un es esmu skaņa, kas rodas, pirkstiem sitoties pret datora tastatūru
es esmu vakar izmazgātā un pa nakti izžuvusī baltā veļa un es esmu loga atspīdums stiklā, kas gleznai priekšā
es esmu nenolobīts greipfrūts, kas stāv uz galda un pirms nedēļas lasīt iesākta grāmata
es esmu telefona zvans un mazliet nosalušas čības
es esmu auksta grīda vannasistabā un es esmu putekļu vērpete uz gaišās lamināta grīdas
es esmu mazliet par garu izauguši roku pirkstu nagi un saule, kas pārgaismo datora ekrānu
es esmu nogurusi mugura un smaids, kas iegūlies vaigos
es esmu šī diena, šī māja, šis laiks un šī vieta
es esmu soļi no virtuves

Vardarbība

Vardarbība. Tik novalkāts vārds. Līdzīgi kā ilgtspēja, demokrātija un kapacitāte. Cilvēktiesības, pilsoniskā apziņa un klimata pārmaiņas.

Es daudz domāju par šo vārdu. Pēdējā laikā.

Un par to, kā tas lielākoties tiek lietots “publiskajā telpā”, saukšu to tā.

Bija “sistēmas bērnu” skandāls. Un pēc tam riešanās sociālajos tīklos par “Stambulas konvenciju.”

Stāsts bija vienkāršs un skaidrs. Pirmajā gadījumā sliktā sistēma darīja pāri bērniem. Otrā gadījumā sliktie vīrieši dara pāri sievietēm. Es apzinos, ka vulgarizēju. Turpināt lasīšanu “Vardarbība”

Mazās, smalkās lietas

Kopā ar jaunāko meitu skatījāmies vairākas japāņu animācijas filmas. Es neatceros filmu studijas nosaukumu. Es arī šobrīd negribu to meklēt. Kaut kādā ziņā tas nav tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka šīs filmas bija ļoti smalkas.

Piemēram, līst lietus. Un lietus lāses ir vieglākas un smagākas. To krišanai ir ritms. Dinamika. Vai arī cauri koku lapām spīd saule. Vai arī cieņa, ko cilvēki izrāda viens otram, neatkarīgi no vecuma. Distance, ko ievēro, ja nav tuvu pazīstami. Familiaritātes trūkums.

Piemēram, šī filma.