Birku arhīvs: apzināšanās

Par apzinātību un soli tālāk

Jau labu laiku domāju par “apzinātību”. Tā ir liela kļūdīšanās to uztvert kā “risinājumu”. Kas pēc būtības ir apzināšanās? Spēja pamanīt. Taču tas ir tikai “ceļa sākums”. (Lieku pēdiņas, jo savā ziņā nekāda ceļa jau nav.) Piemēram, cilvēks apzinās, pamana, ka ir dusmīgs, aizvainots. Kas notiek tālāk? Ir iespējami vairāki varianti — noliegums, atriebība, apcere. Ticu, ka ir vēl. Šis otrais solis ir pat vēl svarīgāks par pirmo. Reakcija uz pamanīto. Man ir bijuši posmi dzīvē, kad apzinos, pamanu tik daudz, ka nespēju tikt galā ar milzīgo informācijas apjomu. Nobijos un palīdu zem segas.

Pamanīt — tas ir svētīgi. Taču īstais izaicinājums ir reakcija uz pamanīto.

Advertisements

Vēstījumi

Ir tik mulsinoši redzēt citu cilvēku atstātus vēstījumus man. Es ne par tiem, kuros ir skaidri un gaiši norādīts, ka tie rakstīti tieši man. Es šoreiz par tiem, kurus izlasot, es zinu, ka tie ir domāti tieši man. Es vēroju, kā jūtos un ar pārsteigumu secinu, ka izjūtu pateicību. Pirmkārt, par iespēju pamanīt. Otrkārt, par citu cilvēku vēlmi dalīties ar mani. Treškārt, par iespēju vērot savu prātu lasīšanas laikā. Ceturtkārt, par iespēju kārtējo reizi pārliecināties, ka dzīve ir tik LIELA, daudz lielāka par mani pašu. Nē, precīzāk – par apzināto mani. Mana neapzinātā daļa ir tik pat milzīga un brīnumaina kā pati dzīve. p.s. un vējš sitas logā.

līdzjūtība

līdzjūtība. aizvien vairāk man šķiet, ka tas ir atslēgas vārds. un nevis tāpēc, ka “dažādas garīgas autoritātes” tā apgalvo. nē, vārdi mani reti pārliecina, mani pārliecina pieredzētais.

lai vai ko mēs par to domātu, mums ir prasības pret sevi un prasības pret citiem. mums ir pieņēmumi par to, “kā vajag” un “kā nevajag”. kā ir “labi rīkoties un kā ir “slikti rīkoties”.

cilvēks, kurš tajā visā ik pa laikam neaplaužas, ir vai nu miris, vai melis. melot sev, protams, ir izvēle, taču ne ilgtermiņa risinājums. Turpināt lasīšanu līdzjūtība

Grieķi un viņu dievi

Reizēm es esmu “īstajā laikā un īstajā vietā”. Un reizēm es jūtu, kam tieši “ir pienācis laiks”, kas ir jādara tieši tajā laikā, “kas tagad ir atnācis”.

Un reizēm es to nejūtu nemaz.

Pēdējā laikā es bieži domāju par grieķiem un viņu dieviem. Par to, cik grieķi ir bijuši gudri. Katram kaut cik jaudīgam enerģijas aspektam viņi iedeva vārdu. Viņi ne tikai iedeva vārdu, viņi spēja to aprakstīt un zināja, kā godināt. Turpināt lasīšanu Grieķi un viņu dievi