29. jūnijs, trešdiena

Piecēlos bez 15 minūtēm sešos. Nāca miegs. Labierīcības,  zobu tīrīšana, acu vingrinājumi, glāze ūdens; uzvilku balto treniņtērpu, paņēmu datoru un gāju uz trolejbusu. Ārā bija saulains , dzidras, zilas debesis. E-talonu biju aizmirsusi nopirkt, tāpēc nācās pirkt biļeti “pa dārgo”.  Aizbraucu uz “Miervidiem”, sagatavoju telpu nodarbībai. Neviens neatnāca, novadīju nodarbību sev – vakar sagatavoju kriju prānas / apānas līdzsvarošanai, to arī izmēģināju kopmlektā ar piemērotiem iesildīšanās vingrinājumiem un meditāciju.

Šī man bija trešā reize manā apmēram pusgadu garajā jogas skolotājas darbā, kad uz nodarbību neviens neatnāk. Pirmajā reizē ļoti pārdzīvoju, domāju, ko “darīju nepareizi”, kāpēc “neiepatikos” un tādā garā. Taču no otras puses – nopriecājos, jo zināju, ka šādām bailēm ir “jāiziet cauri”. Nedrīkst uztvert personiski tādas lietas. Tāpat kā nedrīkst uztvert personiski to, ka cilvēki, kas apmeklē nodarbības, slavē vai tieši otrādi  – izsaka rūgtumu vai izpauž agresiju. Tā ir viņu lieta. Turpināt lasīšanu “29. jūnijs, trešdiena”

Advertisements

27. jūnijs, pirmdiena

Tadam! Šodien bija lieliska diena! Piecēlos laikā starp 8iem un 9iem, paskatījos pa logu un sapratu, ka savu balto vasaras kleitu, ko vakar izgludināju, nevilkšu. Pārāk mākoņaini aizdomīgas izskatījās debesis.

Kad jau biju sataisījusies, zvanīja mamma, prasīja, vai vēl esmu mājās. Teicu, ka vēl jau esmu, taču jau eju ārā. Izrādās, tēvs apskati jau ir veicis, viņi brauc mājās, ir netālu no manas mājas, un varētu man ievest zāļu tēju, ko mana vecākā meita šovasar ir salasījusi un jau paguvusi izžāvēt. Liriskai atkāpei: tēvam šodien agri no rīta bija visādas pārbaudes 1. slimnīcā, tāpēc brālis speciāli aizbrauca uz Tukumu, lai tēti un mammu aizvestu uz Rīgu un atpakaļ. Tā kā vēl nesen tēvs bija slimnīcā, mamma neļauj viņam braukt. Turpināt lasīšanu “27. jūnijs, pirmdiena”

26. jūnijs, svētdiena

Pamodos no rīta vairākas reizes. Vienā no reizēm aiztaisīju durvis un atstāju kaķi otrpus tām – acīmredzot paliek galīgi vesels. Bija sarīkojis sev skriešanās sacīkstes, diemžēl ne visai klusu.

Vienā no sapņiem, ko pamostoties atcerējos, glābu kādu vīrieti. Tai pašā sapnī viņš vai nu nomira vai arī bija ļoti smagā stāvoklī, tāpēc es (sapņa turpinājumā) apzināti nokļuvu laika punktā, kurā situāciju vēl varēja mainīt un aktīvi rīkojos. Sapnī es viņu pazinu, šobrīd neatceros, kā viņš izskatās un kādā attiecību statusā bijām.

Citā sapnī savukārt līdu pa sniega kalnu, man mugurā bija vasaras drēbes, taču sniegs nebija auksts. Turpināt lasīšanu “26. jūnijs, svētdiena”