Birku arhīvs: darbs

Sirds

Es oficiāli pasludinu, ka tieši šodien (ap pusdienas laiku) es atzinu savas sirds tiesības. Paldies manai draudzenei I. par to, viennozīmīgi. Kad pamodos, man nebija ne jausmas, kas notiek. Un vēl mazāk jausmas pirms mūsu sarunas man bija par to, kur tā galu galā aizvedīs.

Pamodos ar skaidri izteiktu nemiera, bezpalīdzības, izmisuma un dusmu dominēšanu hmmm kur? savā galvā? ķermenī? nu, kaut kur manā izplatījumā visi iepriekšminētie mošķi bija sarosījušies, devušies karagājienā ar nepārprotamu mērķi piebeigt mani.

Ieroči viņiem bija baisi. Manā domu ekrānā viens otru nomainīja tādi teikumi kā “viss, pie kā es ķeros, galu galā sabrūk”, “neko iesākt nav jēgas”, “kāpēc es neesmu tāda kā “visi””, “gribu palikt zem segas un ārā nelīst”, “šī pasaule ir pārāk briesmīga, lai es tajā piedalītos” – un tādā garā. Tas bija vēl jo šausmīgāk tieši tāpēc, ka miegā es laidos iedvesmas pilna un pacilāta. Turpināt lasīšanu Sirds

Advertisements

Īsa pamācība kā “aplauzties”

Šonakt man ir bezmiegs, kaut ko skatos, kaut ko palasu. Domāju, “ko iesākt ar savu dzīvi” nākotnē. Un pēkšņi aptvēru, ka esmu kļuvusi par eksperti. Tas ir smalki un tas ir modē. Vēl jo vairāk modē ir ekspertēt kādu jomu, kura, no vienas puses, varētu interesēt plašāku publiku, taču  – no otras puses – netiek pārāk bieži un pārāk plaši ekspertēta. Pēc šī plašā, taču pilnīgi nepieciešamā ievada paziņoju, ka mana ekspertīzes joma ir “kā aplauzties”. Ja nu kāds vēlas un nezina kā.

Nolēmu strukturēt ieteikumus “pa sadaļām” – dzīves ceļš, darbs un cilvēki. Turpināt lasīšanu Īsa pamācība kā “aplauzties”

Kāpēc nerakstīt

Nolēmu vairs neturpināt rakstīt, ko katru dienu daru. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sapratu, ka jāmaina apziņas fokuss jeb atrašanās vieta, jo tik ļoti fokusējoties (štrunts par labskanību, toties domu varu izteikt precīzi) uz ikdienas norisēm, atņemu sev spēku. Jo tas ir pārāk “plakani” un tā īsti ne par mani, ne manu dzīvi neko nepasaka.

Iespējams, tā nebūtu, ja mans atklātības līmenis būtu daudz augstāks. Ja es godīgi vienmēr atzītos, ko jūtu  – pret konkrētiem cilvēkiem (vai tie būtu vīrieši vai sievietes), pret notikumiem. Turpināt lasīšanu Kāpēc nerakstīt

Otrdiena, 12. jūlijs

No rīta bija apmācies. Atvēru logu – vēss. Nopriecājos, jo bija radusies iespēja uzvilkt jauno melno kleitu. Viņai ir tik dīvains piegriezums, ka netieku gudra – vai tas ir domāts speciāli, vai arī man vienkārši ietirgots brāķis. Taču man ļoti piestāv  – lai vai kā arī būtu.

Aizgāju uz mikroautobusu, aizbraucu uz darbu, pastrādāju, gāju pusdienās uz Vairāk saules, apēdu Tagliatelle ar tomātiem,  gāju uz darbu, pastrādāju, braucu mājās ar autobusu. Turpināt lasīšanu Otrdiena, 12. jūlijs