Birku arhīvs: dāvana

Sirds

10387315_10203374287109836_8684637052652451871_nEsmu ļoti priecīga un pateicīga par savām meitām. Jo ar viņām (it īpaši ar vecāko meitu) es varu apspriest jautājumus, par kuriem ar lielāko daļu no cilvēkiem nerunāju. Jo 21. gs. sākuma Latvijā tie tiek uzskatīti par “tumsonīgiem”. Tāds diskurss, tāda paradigma. Es no tā “neko lielu neiztaisu”, tādi ir spēles noteikumi.

Katrā laikmetā ir tēmas (un katrā subkultūrā, saprotams), par kurām spriest ir mūsdienīgi, “pareizi” un “izglītoti” un ir tēmas, par kurām runāt “nav piedienīgi”.

Tā kā nepiedienībā esmu gājusi gana tālu (tiesa, vienmēr varu izlikties, ka tā ir mākslinieciska ekstravagance un savā ziņā arī tā būs taisnība), ka pat TW un FB vārdu, ko man devuši vecāki, esmu nomainījusi pret vārdu, ko man iedeva, kamēr mācījos Kundalini jogu, saku sev, ka varu atslābt un neiespringt, ka arī šis bloga ieraksts neliecinās par manu piederību izglītotajām un “mūsdienīgajām” aprindām. (Ja mani tas neapbēdinātu, droši vien par to nerakstītu. Jā, mani tas apbēdina.) Turpināt lasīšanu Sirds

Advertisements

2012. gada decembris, personiski

Man nav ne jausmas, vai “pasaules gals” 21. decembrī būs vai nebūs. Es tikai varu pastāstīt par saviem novērojumiem.  Kā jau klasiski egocentriskām būtnēm mēdz būt, galvenokārt tie ir saistīti ar mani pašu. Taču varbūt tas nemaz tik ļoti nav saistīts ar manu egoismu – galu galā mēs paši esam vienīgie, ko varam novērot. Jo pārējo pasauli jau mēs tveram tikai caur savas uztveres filtriem.

Turpināt lasīšanu 2012. gada decembris, personiski

Trešdiena, 13. jūlijs

Man patīk, kā zvana mans modinātājs. Esmu uzlikusi skaistu dziesmu. Skaņa pamazām no ļoti klusas kļūst arvien skaļāka. Viegli iziet no sapņa šajā pasaulē. Piecēlos pirms sešiem, ātri sataisījos un braucu uz jogas centru. Šodien neviens uz nodarbību neatnāca. Ļoti labi. Varēju pastrādāt ar sevi. Paņēmu jaudīgu kriju – viens no tās efektiem ir gremošanas veicināšana. Visās izpausmēs. Fiziskajā (ēdiens), emocionālajā (piemēram, dusmas) un mentālajā (iestrēgšana kādā no domu virpuļiem).

Pēc nodarbības “pa taisno” braucu uz darbu. Tas bija ilgi. Ceļā pavadīju vairāk kā stundu. Pa šo pašu laiku es varētu ar vilcienu no Tukuma atbraukt līdz Rīgai. Turpināt lasīšanu Trešdiena, 13. jūlijs

Otrdiena, 5. jūlijs

No rīta piecēlos un prātoju, ka tomēr jūtos neveikli, ja mājās bez manis nakšņo vēl kāds cits. Kāds, ko es gandrīz nepazīstu. Gāju mazgāties, viesis jau bija piecēlies un atkal klabināja laptopa taustiņus.

Nomazgājos, izdzēru glāzi ūdens, pavingrināju acis. Kad vilku kleitu, īsu brīdi svārstījos, vai netaisīt ciet savas istabas durvis (ja nu ienāk?), tad nolēmu, ka nē. Pārāk sarežģīti tas būtu.

Sataisījos un gājām. Aizvedu viesi uz Kūkotavu un gāju tālāk uz tikšanos. Tā beidzās diezgan ātri. Nolēmu iet uz pieturu pie Nacionālā teātra,  pa ceļam nopirku divas svaigas kafijas maizītes un, sēžot bastejkalnā pie kanāla uz soliņa, tās apēdu. Ēdot secināju, ka atmiņas par kafijas maizītēm šajā rītā noteikti ir valdzinošākas kā reālo kafijas maizīšu garša. Ēdu un skatījos uz ūdeni. Tas bija blīvs un gluds, un mirdzošs. Turpināt lasīšanu Otrdiena, 5. jūlijs