Birku arhīvs: domas

zīmēšana

gluži kā koku zari zīmē debesīs, ar savām domām un vēlmēm mēs zīmējam sevi. iezīmējam ceļu, kas pēc tam atplaukst.

tāpēc zīmes ir kā sēklas. un mēs tās pamanām tikai tad, ja tās ir jau iesējušās mūsos. nē, ja esam paši tās iesējuši. tad tās norezonē – apstiprinot.

Advertisements

paslēpes: tuksnesis

un tad skatienam pavērās vienmuļš skats, dzeltenīgs un akmeņains. tas, protams, bija mānīgi. visas ķirzakas sastinga un iekrāsojās kā smiltis, visi avoti izlikās par mirāžām. durvis, kas tikko vēl bija redzamas, nokrāsoja sevi debesu krāsā un saplūda ar horizontu.    tā kā laiks vairs neeksistēja, nav zināms, cik tas vilkās – velkas – vilksies ilgi.

“mēs esam visur,” durvis čukstēja un tā noslēpās vēl vairāk, ja vien vairāk noslēpties vispār bija iespējams. gaiss bija tik sauss, ka čabēja, kad saskārās ar elpu.

mana roka turpināja glāstīt kaķi, izvilinot murrr. mans skatiens apgalvoja, ka jāmeklē dziļumā, lai arī kreisajai acij jau sen bija skaidrs, ka viss ir tepat, uz virsmas, jo tieši uz virsmas var vislabāk noslēpties. viss ir tieši tā, kā izskatās. un izskatās tieši tā, kā ir. un ir tieši tā, kā tu redzi.

vai redzi tās durvis uz ķirzakas muguras? tikai mazliet labas gribas…kur lai to ņem tuksneša nogurdinātie?

pienāks viens brīdis – vai arī nepienāks – kad tuksneša mirāža izgaisīs un parādīsies nākošā. arī tajā būs durvis. visur. vai arī nebūs. nekur. kā vēlies. kā vēlies…

Kontrole

Pirmā sajūta, kad iedomājos par vārdu “kontrole” ir diezgan noliedzoša – rrr, kā sunim, iekšēji rūcu. Otrā sajūta jau nav tik asa – jo apjaušu, ka šis vārds raksturo ne tikai citu kontroli pār mani (kas man, saprotams, nerada nekādu prieku), bet arī manu kontroli pār kaut ko. Jau patīkamāk, vai ne.

Trešā doma ir tāda, ka “kontrole” ir tuvu citam vārdam – “drošība”. Protams, jautājums ir kam un no kā, taču par to ne šajā teikumā. Turpināt lasīšanu Kontrole

Dadži

Šonakt sapņi bija kā plūsma, kā upe. Notikumi plūstoši pārgāja viens otrā, emocijas plūda brīvi un bez aizķeršanās, glāsti un maigi vārdi mijās ar asiem strīdiem; sapņa pamatnoskaņa saglabāja savu plūdenību, lai vai kas arī tika atspoguļots uz ekrāna.

Valdzinošā iespēja būt iekšā tēlā un to novērot ir ne tikai sapņa priekšrocība, šī iespēja tiek saglabāta arī pamostoties. Taču situācijas risinās daudz blīvāk, pieslēdzas laika elements, ne vienmēr, protams, bet tomēr. Turpināt lasīšanu Dadži