vara

tikko par to iedomājos – ka var būt divu veidu varas. viena, ko citi pieņem, otra, ko citi nepieņem. pirmā vara ir balstīta uz cieņu. uz to, ka citi redz un atzīst – jā, tu esi lielāks. tev ir vairāk spēka. un no šīs varas (vai tas maz ir īstais vārds? laikam jau tomēr ir, jo nozīmē “varēt”) ietekmē arī paši aug.

otrā vara ir balstīta uz cita pakļaušanu.

laikam jau tā otrā vara izpaužas tad, kad cilvēkam nav pašam varas pār sevi. ne tam, kurš varu izpauž, ne tam, pār kuru izpauž. jo šādu varu var izpaust tikai pār kādu, kas pats sevi nepārvalda. kuru pārvalda bailes, dusmas, pieķeršanās.

un šādu varu arī izpaust vēlas tikai tāds, kuru vada bailes, dusmas un pieķeršanās. jo nepieciešams ārējs pierādījums paša varēšanai. jo iekšējais miers vēl nav iegūts. tas miers, kas dod īsto spēku. un vienīgo iespējamo varu – varu pār bailēm, dusmām un pieķeršanos.

 

Advertisements

Svētki

Viss jūnijs pilns ar svētkiem. Mani tie biedē, man nepatīk. Es nejūtos tajos labi. Ja jūtos labi, tas drīzāk ir izņēmums kā norma. Dzimšanas dienas, izlaidumi, fesivāli, lieli koncerti, visādi pasākumi, kuros “jāsapucējas” un “jāpriecājas”. Brrrrrrrr.

Es nezinu, kāpēc tā ir. Šogad, pirms pāris nedēļām, vienā nedēļā iekrita vienas meitas dzimšanas diena, otras izlaidums un vēl pāris svinēšanas. Biju atvieglota, kad tas viss beidzās. Jau no paša rīta, kad svētki paradzēti, pamostos nervoza un nomākta. Mans jaunākais bērns paziņoja, ka savā izlaidumā pusi dienas “pavadīs istabā”, un es ļoti labi saprotu viņas motivāciju. Turpināt lasīšanu “Svētki”

sajust, ka ar tevi spēlējas un…

Palēnām mācos pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Vienā brīdī tas kļuva sevišķi grūti – kad sāku vairāk sajust, vairāk apzināties. Ja šādu sajūtīgumu savieno ar iluzoru vēlmi “vienmēr būt labai”, citiem vārdiem – nevienu nesadusmot, neapbēdināt, neaizvainot, ir traki. Sistēma uzkarās, pierē iedegās uzraksts “error 4o4” un, ja izdzivošanas instinkts ir stiprāks par sistēmas spontāno vēlmi pašiznīcināties, nākas vien pāriet citā līmenī. Tajā, kur cilvēku emocijas atstāj viņu pašu ziņā. Un sākt trenēties vienkārši pieņemt citu cilvēku izpausmes bez vēlmes to visu ietekmēt. Turpināt lasīšanu “sajust, ka ar tevi spēlējas un…”

Sirds

Es oficiāli pasludinu, ka tieši šodien (ap pusdienas laiku) es atzinu savas sirds tiesības. Paldies manai draudzenei I. par to, viennozīmīgi. Kad pamodos, man nebija ne jausmas, kas notiek. Un vēl mazāk jausmas pirms mūsu sarunas man bija par to, kur tā galu galā aizvedīs.

Pamodos ar skaidri izteiktu nemiera, bezpalīdzības, izmisuma un dusmu dominēšanu hmmm kur? savā galvā? ķermenī? nu, kaut kur manā izplatījumā visi iepriekšminētie mošķi bija sarosījušies, devušies karagājienā ar nepārprotamu mērķi piebeigt mani.

Ieroči viņiem bija baisi. Manā domu ekrānā viens otru nomainīja tādi teikumi kā “viss, pie kā es ķeros, galu galā sabrūk”, “neko iesākt nav jēgas”, “kāpēc es neesmu tāda kā “visi””, “gribu palikt zem segas un ārā nelīst”, “šī pasaule ir pārāk briesmīga, lai es tajā piedalītos” – un tādā garā. Tas bija vēl jo šausmīgāk tieši tāpēc, ka miegā es laidos iedvesmas pilna un pacilāta. Turpināt lasīšanu “Sirds”

ļaunuma vilinājums

Šodien pamodos un biju ļoti ļauna. Varbūt sapņa dēļ, bet varbūt arī ne. Naktī sapņoju, ka esmu nogalinājusi 2 cilvēkus. Vienu no tiem (laikam) nejauši, otru arī ne īpaši speciāli. Viņš tikai neatradās īstajā laikā un vietā. Tas arī viss. Nekā personīga.

Taču tas pat nebija svarīgākais. Svarīgākā sapnī bija sajūta, ka es vienmēr esmu zinājusi, ka viņus nogalināju, tikai nevēlējos par to domāt, to atzīt, tāpēc izvēlējos aizmirst. Un sapnī (un arī, kad sapņa vidū pamodos) mana galvenā pārdomu tēma bija šāda: nu kaut kā man tas taču jāpieņem. Nogalināju, nu labi. Kas bijis, bijis. Pieņem to. Nevis izliecies, ka tas nav noticis. Turpināt lasīšanu “ļaunuma vilinājums”

Karte

Daudz ko var uztvert kā karti. Piemēram, pēdas sniegā – ja protam tās lasīt. Tās izgaismojas uz smilšaina ceļa, irdenā zemē, dubļos vai sniegā. Tās pastāsta, kas gājis, no kurienes, uz kurieni, skrējis vai lēniņām. Viens vai ar kādu kopā.

Tāpat var lasīt arī sajūtas. Karstums, kas strauji uzliesmo sirds centra rajonā. Zosāda uz rokām un muguras, un aukstas tirpas pār kauliem. Nelabums kakla rajonā un ļaunu vēstošs karuselis nabas apvidū. Sajūtas stāsta par bailēm, dusmām, prieku, maigumu. Ja iedziļinās, tās ir kā pēdas, kam ir savs ceļš. Tās nāk no kaut kurienes. Un iet kaut kur. Turpināt lasīšanu “Karte”