pazemojums

Reizēm es domāju par pazemojumu. Kas tas ir. Es zinu, kāda ir sajūta, kad jūtos pazemota. Es zinu, kāda ir sajūta, kad pazemo otru – un kad es esmu tā, kas pazemo. Es zinu, kāda ir sajūta, kad pazemo kādu citu – un es esmu lieciniece tam.

Līdzīgi, kā nav iespējams kādu apvainot, ja neviens neapvainojas, arī pazemot kādu nav iespējams bez paša pazemotā “atļaujas”. Protams, šī atļauja nav apzināta. Taču tā tiek dota. Šajā spēlē jābūt diviem – citādi pazemojumam nav iespējas īstenoties. Nav iespējams kādu pazemot, ja šis kāds pazemojumu “nenolasa” un “nepiekrīt” justies pazemots. Turpināt lasīšanu “pazemojums”

Advertisements

spēks un ego

ik palaikam es prātoju, kas gan ir tas, ko dēvējam par “ego”. lielākoties “ego” tiek lamāts un nievāts; kā zināms, cilvēkiem var būt “pārāk liels ego”, tieši “ego sagādā ciešanas” un tie, kam “ego” ir milzonīgi milzonīgs, ir “egoisti”.

un kur tad vēl tā putra ar “sevis mīlēšanu” (kas “ir labi”) un būšanu egoistam (kas “ir slikti”).  Turpināt lasīšanu “spēks un ego”

Ilūzijas

…krīt viena pēc otras. Ieskaitot ilūziju, ka tas, ka ilūzijas gaisīs, būs kaut kas patīkams. Un tā nu es stāvu un skatos, un saprotu:

1) ka pilnīgi nemaz un nekādā veidā nespēju pieņemt sevi,
2) skaidra lieta, ka citus arī ne,
3) ka bezdievīgi daudz (iekšējos un ārējos) resursus patērēju, lai cīnītos pret “savām dabiskajām” izpausmēm,
4) ka apjukums ir totāls un tam neredzu malu.

Tā nu – jau labu laiku esot šajā neapskaužamājā situācijā, kad brūk viena [iedomāta] celtne pēc otras – tā nu es nolēmu novirzītu visus savus spēkus, lai vienkārši izbaudītu to. To, kas notiek. Tipa, sērfot. Plūsmā.

Kaut kā man liekas, ka tas ir prātīgākais, ko šobrīd varu pasākt.

30. jūnijs, ceturtdiena

Pamodos un uzreiz atcerējos, ka mājās neesmu viena. Pēc kāda brīža skanēja modinātājs. Pārliku uz vēlāku laiku. Tad dzirdēju, ka modinātājs skan arī blakus istabā. Nolēmu vēl pagulēt, kamēr ciemiņi tiek galā ar tradicionālajām rīta sakopšanās lietām. Aizmigu.

Pamodos vēl pāris reizes, atkal aizmigu un pasapņoju, kamēr nobriedu celties. Šo impulsu acīmredzot sajuta arī kaķis, jo uzreiz ar skaļu “Mur!” ieleca manā gultā sasveicināties. Turpināt lasīšanu “30. jūnijs, ceturtdiena”