Birku arhīvs: kontrole

Var viegli sajaukt

Var viegli sajaukt.

Līdzatkarību ar beznosacījumu mīlestību.
Vienaldzību ar līdzsvarotību.
Rūpes ar kontroli.
Čaklumu ar bailēm.
Cietsirdību ar lietišķumu.
Sāpes ar vājumu.
Pieņemšanu ar paviršību.
Pateicību ar glaimiem.

Lai atšķirtu, vajag pauzi. Klusumu. Ieelpa. Izelpa. Ieelpa. Izelpa. Ieelpa. Izelpa.

Advertisements

Par pārdabisko un kontroli

Jau no bērnības mīlu lasīt. Un ir daži stāsti, kas manī atstājuši koana sajūtu. Koans – tā dzenbudistu tradīcijā ir mīkla, šķietami nezpildāms uzdevums; nesaprotams, ja uz to lūkojas no ierastās perspektīvas. Lieliskums slēpjas tajā, ka mīklu nav iespējams uzminēt, nenotiekot milzu lēcienam uztverē. Blēdīšanās ir neiespējama.

Tātad, stāsti, kas man atstājuši koana sajūtu. Pirmais ir stāsts par Kristu, kurš devās tuksnesī un tika “pakļauts kārdinājumiem”.

Otrais ir brīdinājuma stāsts tiem, kas praktizē jogu vai citas “garīgās prakses” – daudzi guru iesaka neaizrauties ar “īpašajām spējām”, kas noteiktā prakses brīdī var uzrasties. Vienkārši ļaut šīm spējām būt. Nepievērst tām pārāk lielu uzmanību.

Kur tur mīkla? Kas “ļauns” tajā, ja kārdinājumam ļaujas? Turpināt lasīšanu Par pārdabisko un kontroli

“Apzinātība” un “kontrole”

Šodien domāju par “apzinātību” un “kontroli”. Vai nav tā, ka ļoti bieži iemesls, kāpēc cilvēkus savaldzina “apzinātības” koncepts (jo tas IR koncepts), patiesībā ir vēlme kontrolēt savu dzīvi?

Pēdējā laikā man šķiet, ka dzīve un kontrole — tās ir nesavietojamas lietas. Es varu piedzīvot, atļaut, būt. Ļaut notikt tam, kas notiek. Paļauties. Atļaut sev nezināt, nesaprast. Pieņemt dzīvi kā mistēriju. Atļaut sev būt vājai, neapzinātai, neperfektai.

Un skalas otrā pusē — tiekšanās uz perfekciju. Vēlme “uzlauzt sistēmu”, “apzināties”.

Es zinu vismaz divus cilvēkus, kurus ir savaldzinājis “apzinātības” koncepts un kas ir gluži apsēsti ar kontroli. Paškontroli un citu kontrolēšanu.

Kaut kas tajā man šķiet zīmīgs.

P.s. He, he, joks ir tajā, ka kontrole nav iespējama. Kad informācija sāk gāzties pāri kā devītais vilnis, viss tajā noslīkst.

Kontrole

Pirmā sajūta, kad iedomājos par vārdu “kontrole” ir diezgan noliedzoša – rrr, kā sunim, iekšēji rūcu. Otrā sajūta jau nav tik asa – jo apjaušu, ka šis vārds raksturo ne tikai citu kontroli pār mani (kas man, saprotams, nerada nekādu prieku), bet arī manu kontroli pār kaut ko. Jau patīkamāk, vai ne.

Trešā doma ir tāda, ka “kontrole” ir tuvu citam vārdam – “drošība”. Protams, jautājums ir kam un no kā, taču par to ne šajā teikumā. Turpināt lasīšanu Kontrole

Kā kontrolēt cilvēkus

Viss ir daudz vienkāršāk, kā pirmajā acu uzmetienā šķiet. Mūsu vājie punkti ir mūsu bailes, dusmas un alkatība. Kamēr tie nav apzināti, ikviens no mums ir kā lelle. Kā paklausīga lelle, kas dara to, ko vajag. Pērk pārtiku, kas patiesībā indē; skrien un pārstrādājas līdz nemaņai; cīnās par statusu un reputāciju līdz asinis pa degunu.

Veids, kā to pārtraukt, ir vienkāršs –  apzināties, kas ir katras mūsu rīcības pamatā. Ja tās ir bailes, ieraudzīt to.  Ja slinkums – pamanīt to. Ja alkatība – neslēpt to no sevis. It kā tik maz. Taču tas fundamentāli maina. Visu.