Birku arhīvs: laime

Joga, gaidas un vilšanās

Cilvēkiem, kuri sāk nodarboties ar jogu, parasti ir viena no trim motivācijām – vēlme izbēgt no ciešanām, vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“ vai vienkārši vārdos neizskaidrojama vilkme.

Ja tā ir vēlme izbēgt no ciešanām, parasti jogas praktizēšanu iesāk kādā dziļas personiskas krīzes brīdī. Cieša apņemšanās piedzīvotajā situācijā neatgriezties ir spēcīga motivācija vingrot, elpot, iet aukstā dušā, ēst to un neēst šo.

Ja motivācija ir vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“, parasti iedvesmas avots ir kāds draugs, rads vai vienkārši sabiedrībā populārs cilvēks. Šis „kāds“ sen vai nesen ir sācis nodarboties ar jogu un – re! – gan skaistāks un lokanāks kļuvis, gan veselīgāks, gan mierīgāks. Es arī tā gribu! Arī šī motivācija var būt spēcīga.

Par trešo motivāciju grūti vairāk ko izvērst – ja „velk“, tad „velk“, katrs ir pieredzējis šādu sajūtu. Citam to izraisa dzeja, citam motosports, citam – putnu vērošana, bet citam – joga. Turpināt lasīšanu Joga, gaidas un vilšanās

Advertisements

Mērķis. Pazudis. Kur un kāpēc?

Saslimu. Šovakar jau labāk, sēžu un prātoju. Par mērķi. Vai tas ir tik nepieciešami? Vai bez tā nevar? Esmu pamanījusi, ka laiku pa laikam noformulēju sev visādus mērķus – lielākus, mazākus, “nopietnākus” un tādus “frivolākus”. Jau kādu brīdi jūtu tādu kā kņudoņu. Nenosakāmu. Tur kņud mans “mērķu formulēšanas departaments”. Tramīgi knosās, sūta man faksus un mājienus, zvana un met ar papīra lidmašīnām. “Kur ir?” viņi brēc, “Kur tavi mērķi? Dod mums uzdevumu! Mēs nevaram bez tā!”

Īstenībā es nesaprotu savu vilcināšanos. Ik pa laikam it kā pat slinki kaut ko pafromulēju, kaut ko pasapņoju, taču nav degsmes tajā, vairs nav. Kāpēc nav? Es nezinu. Turpināt lasīšanu Mērķis. Pazudis. Kur un kāpēc?