Karte

Daudz ko var uztvert kā karti. Piemēram, pēdas sniegā – ja protam tās lasīt. Tās izgaismojas uz smilšaina ceļa, irdenā zemē, dubļos vai sniegā. Tās pastāsta, kas gājis, no kurienes, uz kurieni, skrējis vai lēniņām. Viens vai ar kādu kopā.

Tāpat var lasīt arī sajūtas. Karstums, kas strauji uzliesmo sirds centra rajonā. Zosāda uz rokām un muguras, un aukstas tirpas pār kauliem. Nelabums kakla rajonā un ļaunu vēstošs karuselis nabas apvidū. Sajūtas stāsta par bailēm, dusmām, prieku, maigumu. Ja iedziļinās, tās ir kā pēdas, kam ir savs ceļš. Tās nāk no kaut kurienes. Un iet kaut kur. Turpināt lasīšanu “Karte”

Advertisements

30. jūnijs, ceturtdiena

Pamodos un uzreiz atcerējos, ka mājās neesmu viena. Pēc kāda brīža skanēja modinātājs. Pārliku uz vēlāku laiku. Tad dzirdēju, ka modinātājs skan arī blakus istabā. Nolēmu vēl pagulēt, kamēr ciemiņi tiek galā ar tradicionālajām rīta sakopšanās lietām. Aizmigu.

Pamodos vēl pāris reizes, atkal aizmigu un pasapņoju, kamēr nobriedu celties. Šo impulsu acīmredzot sajuta arī kaķis, jo uzreiz ar skaļu “Mur!” ieleca manā gultā sasveicināties. Turpināt lasīšanu “30. jūnijs, ceturtdiena”

Maigums

Tas atnāk kā pali.  Vai atverās kā zieds – kopā ar siltuma vilni. Ikdienā to var satikt pirkstu galos. Man pašai nav gluži skaidrs kā tas rodas. Parasti maigumu es pamanu tikai tad, kad  tas jau notiek. Maigums parasti “notiek”, jo tas ir dzīvs un plūstošs.

Vēl joprojām nesaprotu, kāpēc ne vienmēr tam atļauju būt. Kāpēc to reizēm nogalinu. Jo tas vienmēr atnāk kā draugs. Pēkšņi izaug asa un spēcīga ledus siena, kas sasaldē un aptur maigumu. Bailes. Nezinu kāpēc un nezinu no kā. Turpināt lasīšanu “Maigums”