mani 2013. gada pirmā pusgada “prieka avoti” – privātais TOP 6

Ir labi ik pa laikam ne tikai iegrimt pārdomās, kas “šajā pasaulē ir nepareizi”, ko “nevar saprast un tas kaitina”, bet arī atcerēties un novērtēt visu, kas patīk un sagādā prieku.

Tātad, kas man ir sagādājis prieku, saviļņojis un licis nodomāt “jā, dzīve patiešām ir skaista!” pēdējā pusgada laikā.

1. Pirmkārt, tā ir Kundalini joga. Atkal atsāku vadīt nodarbības – tagad to daru “Urban Yoga” studijā un tik tikko (vakar bija pirmā nodarbībā) dziednieka Ojāra Stalta darba telpā. Pieņēmu un vairs nešaustu sevi par to, ka vismaz šobrīd “nekas cilvēcisks man nav svešs” – piecos celties tomēr man ir par grūtu, tāpēc šobrīd vadu jogas nodarbības vakaros, nevis kā agrāk – agri no rīta. Turpināt lasīšanu “mani 2013. gada pirmā pusgada “prieka avoti” – privātais TOP 6″

Advertisements

So Purkh meditācija

Meditācija, ko esmu ieplānojusi praktizēt 40 dienas. Ja būs sajūta, ka vajag ilgāk, tad ilgāk. Nu jau ir pagājušas mazliet vairāk kā divas nedēļas. Sāku 26.oktobrī. Pirms tam mazliet vairāk kā gadu katru vakaru praktizēju Kirtan Kriya meditāciju.

Šobrīd ir tā, ka prāts netiek līdzi notikumiem. Iekšējiem un ārējiem. Atklāsmēm un atklājumiem.

Vairāk par So Purkh meditāciju var izlasīt šeit.

Pasaules lāpīšana

Vajadzēja paiet 36 gadiem, lai es saprastu, ka tā nav mana prioritāte. Lāpīt. Pasauli. Jau bērnībā, kad skolā lika uzrakstīt sacerējumu ar nosaukumu “Ko es darītu, ja man būtu daudz naudas?”, es zināju, ka daļa naudas noteikti jātērē labdarīgiem mērķiem. Labi, es nedomāju tieši tādos jēdzienos, taču konceptuāli man bija skaidrs, ka tā ir jārīkojas. Citādi es būšu slikta meitene. Un mani uzskatīs par sliktu meiteni. Taču ne tikai apkārtējo vērtējums man šķita svarīgs. Citādi rīkojoties (pat tikai sacerējumā), mani pārņēma izteikta vainas apziņa. Turpināt lasīšanu “Pasaules lāpīšana”

Motivācija rakstīt dienasgrāmatu

Gāju es šodien pa Blaumaņa ielu un sapratu, ka man ir jāuzraksta motivācija jeb iemesli, kāpēc  nolēmu kādā x laika nogrieznī fiksēt, ko daru.

Pirmkārt, lai novērotu savas darbības. Mana prioritāte līdz šim (un iespējams – tas nemainīsies) ir bijušas manas domas, sajūtas un atklāsmes, savukārt darbības kā tādas nekad man nav šķitušas sevišķi būtiskas. Taču – no otras puses – esmu piedzimusi šeit – šajā laikā un vietā – tieši tāda, kāda esmu (es domāju “dotos lielums” – ģenētika, dzimta, rakstura intences, utml.), tāpēc ir sava jēga tajā, ko daru. Koncentrējot uzmanību uz esošo, notiekošo, es varētu gūt ko jaunu. Jo – man ir aizdomas – arī savā pašizpratnē es balstos uz daudziem priekšstatiem  / aizspriedumiem / pieņēmumiem, kas kaut kad ir iegūti, taču kuriem nav itin nekāda sakara ar realitāti. Turpināt lasīšanu “Motivācija rakstīt dienasgrāmatu”

Nedēļa. Otrdienas vakars.

Vakar, kad pabeidzu rakstīt, kādu brīdi vēl paklaiņoju pa internetu. Tad aiztaisīju datoru (to uzreiz savāca vecākā meita) un devos uz vannas istabu. Spontāni dušas vietā izvēlējos iet vannā. No 4 opcijām (melnais, zilais, dzeltenais un rozā) izvēlējos melnos mālus. Iebēru tos māla bļodiņā un sajaucu ar remdenu ūdeni. Pielēju klāt nedaudz mandeļu eļļas. Ielīdu vannā, nozieķējos no galvas līdz kājām, apgūlos un atgriezu ūdens krānu. Man patīk izjust, kā ūdens lēnām – milimetru pa milimetram kāpj augšup, pa ceļam noskalojot mālus. Turpināt lasīšanu “Nedēļa. Otrdienas vakars.”

Leņķis, konteksts un traucējumi

Leņķis, konteksts un traucējumi – tās ir dažas no lietām, kas manā galvā domājas.  Esmu atteikusies no autortiesībām par domām, kas manā galvā saprojicējas. To dzīve (parādīšanās, atrašanās un aiziešana) ir tik patstāvīga, ka drīzāk man ir sajūta, ka es atrodos tādu vai citādu domu vietā, it kā es būtu kāds kosmosa kuģis, kas klīst pat domu miglājiem. Un reizēm uzkavējas dažos. It īpaši tas jūtams vakaros, kad daru to, ko varētu saukt par vingrināšanos meditācijā. Jo ilgāk un biežāk to daru, jo tālāks man šķiet tas brīdis, tas punkts, kad varēšu sev teikt – re nu, tagad es meditēju. Ja ar to saprot būšanu starp domām un emocijām. Turpināt lasīšanu “Leņķis, konteksts un traucējumi”