Birku arhīvs: pagātne

Dāvana no pagātnes

Šodien saņēmu virtuālu dāvanu no Lauras Šmidebergas. Sen, sen, tālajā 1996. gadā viņa piedalījās daiļlasīšanas konkursā. Un lasīja vienu no maniem dzejoļiem. Izrādās, viņai ir saglabājusies lapiņa – špikeris – kur šis dzejolis pierakstīts. Lūk.

Advertisements

Par ko es gribētu nedomāt

Vienmēr, kad kaut ko domājos saprotam, tas jau ir beidzies. Atnāk pie manis jauni fakti vai jaunas zināšanas, vai jaunas sajūtas un atkal saprast nevar vairs itin neko.

Tagadne vienmēr ir “nesaprotama”, jo tā vienkārši notiek. Pagātne vienmēr ir dīvaina, jo vienmēr tiek pakļauta noteiktam naratīvam, noteiktai stāstījuma struktūrai, noteiktiem filtriem. Kā mainās filtri, mainās pagātne – tās interpretācija. Turpināt lasīšanu Par ko es gribētu nedomāt