Birku arhīvs: pateicība

Var viegli sajaukt

Var viegli sajaukt.

Līdzatkarību ar beznosacījumu mīlestību.
Vienaldzību ar līdzsvarotību.
Rūpes ar kontroli.
Čaklumu ar bailēm.
Cietsirdību ar lietišķumu.
Sāpes ar vājumu.
Pieņemšanu ar paviršību.
Pateicību ar glaimiem.

Lai atšķirtu, vajag pauzi. Klusumu. Ieelpa. Izelpa. Ieelpa. Izelpa. Ieelpa. Izelpa.

Advertisements

Vienkāršas lietas

Man patīk darīt vienkāršas lietas. Staigāt basām kājām pa mežu un pludmali. Ēst meža zemenes. Cept pankūkas. Apliet puķes. Dziedāt šūpuļdziesmas vakarā. Piknikot. Stundām runāties ar draudzenēm, dzerot kakao, tēju vai ko citu. Dejot. Ēst vakariņas kopā ar mīļajiem. Braukt ar riteni. Meklēt mellenes mežā. Brist pa sniegu un klausīties, kā tas gurkst.

Tas viss piešķir dzīvei gaišumu un krāsu. Nomierina. Liek izjust dziļu pateicību. Turpināt lasīšanu Vienkāršas lietas

2012. gada decembris, personiski

Man nav ne jausmas, vai “pasaules gals” 21. decembrī būs vai nebūs. Es tikai varu pastāstīt par saviem novērojumiem.  Kā jau klasiski egocentriskām būtnēm mēdz būt, galvenokārt tie ir saistīti ar mani pašu. Taču varbūt tas nemaz tik ļoti nav saistīts ar manu egoismu – galu galā mēs paši esam vienīgie, ko varam novērot. Jo pārējo pasauli jau mēs tveram tikai caur savas uztveres filtriem.

Turpināt lasīšanu 2012. gada decembris, personiski

Mans privātais “TOP 10” 2011. gadā

Lai pateiktos par to, kas man tika dots 2011. gadā. Visu aptvert diezin vai varēšu. Tad būtu jāraksta pārāk daudz. Tāpēc minēšu tikai 10 notikumus. Un kāpēc tie man šķiet tik būtiski. Secība ir tāda, kādā man šie notikumi nāk prātā.

1. Notikums 31. oktobrī. Tik ļoti privāts, ka sīkāk aprakstīt negribu. Iemesls, kāpēc to minu kā pirmo –  nākotni ir iespējams mainīt tagadnes punktā. Tagadne ir tieši tāda, kāda tā ir, pateicoties pagātnei. Arī pagātni var izmainīt tagadnē. Taču reizēm cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, lai to izdarītu. Ir brīnišķīgi, ja šāda palīdzība tiek sniegta. Paldies par to. Turpināt lasīšanu Mans privātais “TOP 10” 2011. gadā

Prieks

Tas ienāk kā siltums sirdī. Vai plaukstās. Telpa atdzīvojas un iegūst dziļumu. Tas var atnākt kopā ar nemieru – bet tādu patīkamu nemieru, kā kucēnam. Gribas skriet, kūleņot, lēkāt un dejot. Tas var atnākt arī pavisam rāmi. Kā svinīgs vilnis.

Bērns aptver manu roku ar abām plaukstām, kamēr dziedu vakara šūpuļdziesmu. Vējš izdzenā mākoņus un atklājas zilas, zilas debesis. Kanālā iekrīt lapa, saviļņojot tā virsmu. Kaķis pacietīgi nogaida, kamēr esmu nomierunājusies, to glaudot.

Prieks atnāk reizē ar pateicību.

Par prieku ir arī šī dziesma.