Birku arhīvs: vanna

Pasaules lāpīšana

Vajadzēja paiet 36 gadiem, lai es saprastu, ka tā nav mana prioritāte. Lāpīt. Pasauli. Jau bērnībā, kad skolā lika uzrakstīt sacerējumu ar nosaukumu “Ko es darītu, ja man būtu daudz naudas?”, es zināju, ka daļa naudas noteikti jātērē labdarīgiem mērķiem. Labi, es nedomāju tieši tādos jēdzienos, taču konceptuāli man bija skaidrs, ka tā ir jārīkojas. Citādi es būšu slikta meitene. Un mani uzskatīs par sliktu meiteni. Taču ne tikai apkārtējo vērtējums man šķita svarīgs. Citādi rīkojoties (pat tikai sacerējumā), mani pārņēma izteikta vainas apziņa. Turpināt lasīšanu Pasaules lāpīšana

Advertisements

Otrdiena, 12. jūlijs

No rīta bija apmācies. Atvēru logu – vēss. Nopriecājos, jo bija radusies iespēja uzvilkt jauno melno kleitu. Viņai ir tik dīvains piegriezums, ka netieku gudra – vai tas ir domāts speciāli, vai arī man vienkārši ietirgots brāķis. Taču man ļoti piestāv  – lai vai kā arī būtu.

Aizgāju uz mikroautobusu, aizbraucu uz darbu, pastrādāju, gāju pusdienās uz Vairāk saules, apēdu Tagliatelle ar tomātiem,  gāju uz darbu, pastrādāju, braucu mājās ar autobusu. Turpināt lasīšanu Otrdiena, 12. jūlijs

Nedēļa. Otrdienas vakars.

Vakar, kad pabeidzu rakstīt, kādu brīdi vēl paklaiņoju pa internetu. Tad aiztaisīju datoru (to uzreiz savāca vecākā meita) un devos uz vannas istabu. Spontāni dušas vietā izvēlējos iet vannā. No 4 opcijām (melnais, zilais, dzeltenais un rozā) izvēlējos melnos mālus. Iebēru tos māla bļodiņā un sajaucu ar remdenu ūdeni. Pielēju klāt nedaudz mandeļu eļļas. Ielīdu vannā, nozieķējos no galvas līdz kājām, apgūlos un atgriezu ūdens krānu. Man patīk izjust, kā ūdens lēnām – milimetru pa milimetram kāpj augšup, pa ceļam noskalojot mālus. Turpināt lasīšanu Nedēļa. Otrdienas vakars.