Birku arhīvs: vēlmes

vēlmes un ledus

IMG_2618tas ir tā ļoti smalki – vēlmes. tu vēlies un tas piepildās. un, kā likums, izrādās, ka kaut kādām “vēlmju blaknēm” tu neesi bijis gatavs. un tad tu dusmojies vai raudi, vai saki, ka “dzīve slikta”. taču, ja godīgi un asi paraugies atpakaļ, izrādās, tu to pats esi gribējis. kaut ko, no kā tā blakne izriet.

piemēram, tu esi gribējis “atvērtāku sirdi” – ar to saprotot ledusgabala izkušanu. ar to saprotot “laišanu klāt”. ar to saprotot “jušanas” prioritāti pār “domāšanu”. un tad tu saņem to ledus kušanu. un, izrādās, tajā ledū ir ne tikai sasalis ūdens, bet arī visādi mēsli. visādas drazas. un kopā ar ūdeni viņas uzpeld tavā apziņā, un saka – “pieņem mūs. apskati mūs no visām pusēm. izdzīvo mūs. un tikai tad mēs iesim prom.” Turpināt lasīšanu vēlmes un ledus

Advertisements

vēlmes

tu kaut ko vēlies. samiedz acis cieši, cieši un sapņo. un iedomājies. un ļoti ceri. un tad tu to saņem. un izrādās, ka ir daudz dažādu aspektu, kas pirms tam nenāca prātā. un tad tu vairs nevēlies vēlēties. un tu to saņem. tu neko nevēlies. taču arī tas izrādās savādāk, kā esi ieplānojis. tu kļūsti par dārzeni. līdzīgi burkānam tu vēro sauli.

un tad tu atkal vēlies. tu vēlies vēlēties. un atkal tas piepildās. un tu atkal vēlies. mazliet jau noguris. mazliet jau rezignēts.  Turpināt lasīšanu vēlmes

paslēpes: tuksnesis

un tad skatienam pavērās vienmuļš skats, dzeltenīgs un akmeņains. tas, protams, bija mānīgi. visas ķirzakas sastinga un iekrāsojās kā smiltis, visi avoti izlikās par mirāžām. durvis, kas tikko vēl bija redzamas, nokrāsoja sevi debesu krāsā un saplūda ar horizontu.    tā kā laiks vairs neeksistēja, nav zināms, cik tas vilkās – velkas – vilksies ilgi.

“mēs esam visur,” durvis čukstēja un tā noslēpās vēl vairāk, ja vien vairāk noslēpties vispār bija iespējams. gaiss bija tik sauss, ka čabēja, kad saskārās ar elpu.

mana roka turpināja glāstīt kaķi, izvilinot murrr. mans skatiens apgalvoja, ka jāmeklē dziļumā, lai arī kreisajai acij jau sen bija skaidrs, ka viss ir tepat, uz virsmas, jo tieši uz virsmas var vislabāk noslēpties. viss ir tieši tā, kā izskatās. un izskatās tieši tā, kā ir. un ir tieši tā, kā tu redzi.

vai redzi tās durvis uz ķirzakas muguras? tikai mazliet labas gribas…kur lai to ņem tuksneša nogurdinātie?

pienāks viens brīdis – vai arī nepienāks – kad tuksneša mirāža izgaisīs un parādīsies nākošā. arī tajā būs durvis. visur. vai arī nebūs. nekur. kā vēlies. kā vēlies…

Stāsts par kādu sievieti un viņas bērnu

Reiz, sensenos laikos, aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām kādā zemē dzīvoja kāda sieviete. Viņai bija bērns. Viņa ļoti mīlēja savu bērnu – vairāk par visu pasaulē.  Un notika tā, ka cilvēki, spēcīgāki par viņu,  atņēma šai sievietei bērnu un nogalināja; viņai atņēma visdārgāko. Dziļš naids iedegās sievietes sirdī un viņa nolēma atriebties. Turpināt lasīšanu Stāsts par kādu sievieti un viņas bērnu

man šodien uzdāvināja dzērvi un dzejoli

Šodien ir māmiņdiena un mans mzais bērns man uzdāvināja dzērvi. No porcelāna. Un paštaisītu kartīti. Mans lielais bērns man uzdāvināja dzejoli. Te tas ir.  Es drīkstēju izvēlēties dzejoļa sākumu – pirmo rindiņu. Un man ienāca prātā “sniga sniegs”. Man nav ne jausmas, kāpēc. Turpināt lasīšanu man šodien uzdāvināja dzērvi un dzejoli