Cilvēkiem, kuri sāk nodarboties ar jogu, parasti ir viena no trim motivācijām – vēlme izbēgt no ciešanām, vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“ vai vienkārši vārdos neizskaidrojama vilkme.
Ja tā ir vēlme izbēgt no ciešanām, parasti jogas praktizēšanu iesāk kādā dziļas personiskas krīzes brīdī. Cieša apņemšanās piedzīvotajā situācijā neatgriezties ir spēcīga motivācija vingrot, elpot, iet aukstā dušā, ēst to un neēst šo.
Ja motivācija ir vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“, parasti iedvesmas avots ir kāds draugs, rads vai vienkārši sabiedrībā populārs cilvēks. Šis „kāds“ sen vai nesen ir sācis nodarboties ar jogu un – re! – gan skaistāks un lokanāks kļuvis, gan veselīgāks, gan mierīgāks. Es arī tā gribu! Arī šī motivācija var būt spēcīga.
Par trešo motivāciju grūti vairāk ko izvērst – ja „velk“, tad „velk“, katrs ir pieredzējis šādu sajūtu. Citam to izraisa dzeja, citam motosports, citam – putnu vērošana, bet citam – joga. Turpināt lasīšanu “Joga, gaidas un vilšanās”
pilsētas fejas pieraksti 