šis vārds noskan kā smaga lietus lāse dubļos. bļin – atsitas pret samikloto zemi. daļa no vārda iesūcas augsnē, daļa kā tūkstošiem mikropiļu aizlido atpakaļ debesīs.
reizēm bļin nošķīst kā sērkociņš, dzirksteles ielido matos un gaisā izplatās deguma smārds. vispārējā smakā sajūtamas dažādas kailas sajūtas. kādu brīdi viss ir pliks un kaut kādā ziņā gluži nevainīgs.
reizēm bļin nemaz neizskan, bet noslīd lejup pa barības vadu kā labi nobarots krupis.
bļin.
pilsētas fejas pieraksti 